Inese Paklone. Ilustr. Gundega Muzikante. ZVĒRU BAROŠANA. Pētergailis, 64 lpp.

Fragments te: https://failiem.lv/f/edy2ynqf9

Klajā nākusi grāmata, ar ko lasītāji - gan mazie lasītāji, gan viņu vecāki, iespējams, papildinās bērnu literatūras plaukta “zelta stūrīti”. Ineses Paklones dzejoļu krājums bērniem “Zvēru barošana” ir maza zēna un viņa tēva pusdienlaika gājiens pa zooloģisko dārzu, vērojot kā no pusdivpadsmitiem līdz diviem pusdieno nīlzirgi, poniji, pelikāni, lauvas, žirafes, ziemeļbrieži. Dzejoļi radušies iepazīstoties ar dažādu zvēru dārzu praksi – tāpēc grāmatā ir dzīvnieki, kuru nav Rīgas dārzā. Tēvs un dēls, staigājot pa zooloģisko dārzu, sarunājas par zvēru dzīvi un paradumiem, tētis uzdod joku jautājumus, piemēram, “Kurā pusē flamingam vairāk spalvu?” bet, kad puika minstinās, pats atbild: ārpusē.

Jaunā grāmata ieved lasītāju daudzkrāsainā zvēru valstībā, ar maza zēna vērīgajām acīm ļaujot noraudzīties dzīvnieku pusdienošanas paradumos. Dzejoļi priecē ar trāpīgām, izzinošām detaļām, tie valdzina ar svaigo, skanīgo valodas plūdumu, spožām un negaidītām atskaņām. Ko pusdienās ēd ašie un lēnīgie, pūkainie, spalvainie, strīpainie – visi Zoodārza iemītnieki, kam ēdiens tiek pasniegts ik dienu noteiktā laikā? Dzejoļu krājumu rotā mākslinieces Gundegas Muzikantes papīra griezuma tehnikā veidotās dzīvnieku ilustrācijas.

“Pastaiga pa zoodārzu parasti kļūst par aizraujošu piedzīvojumu gan bērniem, gan pieaugušajiem. Divtik un trīstik interesanti ir tad, ja no murkšķa pie lemura un daudziem jo daudziem citiem ved dzejniece, kura prot parādīt ne tikai dzīvnieku ārējos dotumus, bet arī to raksturu, uzvedību, stiķus un niķus. Turklāt tā, lai līdzgājēji nejūt barjeras, kas viņus nošķir no zoodārza iemītniekiem, – lai viņi saskata, sadzird, saož, apbrīno, lai papriecājas par visiem, lai paprāto, kurš kuram tuvāks, lai kādu iemīļo, ” tādi ir krājuma redaktores, dzejnieces Māras Cielēnas ceļavārdi jaunajai Ineses Paklones grāmatai ”Zvēru barošana”.

Grāmatas izdošanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds