Vašingtons Ērvings Miega ielejas leģendas

Dižais romantiķis Vašingtons Ērvings (1783–1859) dzimis Ņujorkā. Viņa radītie darbi kļuvuši nemirstīgi. Ērvingu dēvē par amerikāņu literatūras tēvu, kurš iegājis literatūras vēsturē kā romantiskā stāsta radītājs. Gadā, kad Amerika ieguva neatkarību, reizē ar jauno valsti piedzima arī šīs tautas rakstnieks, par kuru vēlāk jūsmoja Dž. G. Bairons, S. Kolridžs, V. Skots un daudzi citi.

Pie Sanisaidas muižas, kur Vašingtons Ērvings pavadīja pēdējos dzīves gadus, novietotas trīs skulptūras – viņa darbu varoņi – Didriķis Nikerbokers, ķēniņš Boabdīls un Rips van Vinkls. Par tiem bieži atsaucēs savos darbos runā citi rakstnieki, jo angliski lasošajiem lasītājiem visā pasaulē tie ir zināmi. Šajā leģendu apkopojumā sastapsim divus no tiem – Didriķi Nikerbokeru un Ripu van Vinklu. Trešais tēls ir no latviski jau izdotās grāmatas “Alhambra”.

V. Ērvinga bagātā iztēle rada leģendas un pastāstus par cilvēku alkām pēc mīlestības, piedzīvojumiem un bagātības. Tos caurvij mistiski vēstījumi par jūraslaupītājiem, apslēptu mantu, tās meklētājiem un sargātāju – pašu nelabo, par spokiem un māžiem, kas nerod miera paši un mulsina arī viņa darbu varoņu prātus, par uzticīgu mīlestību un stipru draudzību.

Ērvingu allaž aizrāva un valdzināja viss noslēpumainais, nezināmais un neizprotamais. Viņa darbos spoki parasti ir dzīvi cilvēki – joku plēsēji un zobgaļi, tomēr rakstniekam patika mistifikācijas arī reālajā dzīvē. Vašingtons Ērvings piedēvēja savus sacerējumus kādam it kā mīklainos apstākļos nozudušam cilvēkam – vēstures pētniekam Didriķim Nikerbokeram – ekscentriskam džentlmenim ar samta biksēm kājās, kurš nēsājis parūku ar bizīti un trīsstūreni, bet pēc tam iekritis kā ūdenī, atstājot tikai rokrakstu lādīti. Šī “izjokošana” bija tik sekmīga, ka reiz pilsētas vadība pat sāka šo personu meklēt.

“Anete Delarbra. Miega ielejas leģendas“ apkopo hrestomātisko stāstu izlasi – Ērvinga izcilāko veikumu.